Nejauši sveicieni

Es zinu to, ka gribu Tevi samīļot
Tu zini to, ka ceļš uz manu sirdi
Celts tikai tev.
Mēs zinām to, ka kopā mums
Jābūt ikdienu.
Lai stiprinātu to, ko jūtam abi mēs
Lai visi zina, ka esam nu mēs kopā
Un lai pat nemēģina!
Izšķirt mūs neviens!

Kad tumšo debess mala,
Ar zvaigznēm pusnakts sedzas -
Sniedz man savu silto roku
Un draugi būsim mēs.

Dzimšanas dienā esi mierīgs,
Visu labi pārdomā.
Neskumsti par gadiem,
Priecājies par pieredzi.

Es Tev novēlu vārpatas sīkstumu,
Tad kad nestundu ēnojums māc !
Dzīves maizei nemeklēt mīkstumu,
Savam ceļam gaišumu paturēt
No tās zvaigznes, ko slīpējis prāts.

Mīli vai nīsti,
bet īsti!

Līksmai dienai — putnu dziesma,
Aukstai — ugunskura liesmu,
Labam miegam — jūras šalku,
Lielām slāpēm — rasas malku,
Karstai dienai — vēju lēnu,
Nogurumam — vēsu ēnu,
Skumjām — pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem — brīnumstāstu,
Tumšai naktij — zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai — siltu vietu!

Salavecim četri vaigi,
divi maigi, divi baigi,
maigos vaigus bikses sedz,
baigos visi bērni redz!

Kal laimi klintī cietajā,
Kal tā lai paliek mūžīgi.
Bet bēdas raksti smiltājā,
Lai vējš tās aiznes tālumā!

ir kāds pārbaudīts paņēmiens:
ja tev klājas grūti...
atrodi cilvēku, kam klājas vēl grūtāk un mēģini viņam palīdzēt!!!
Dzīve iegūs jēgu, dvēseles tukšums aizpildīsies!

Ja es būtu asara,
Es gribētu piedzimt Tavās acīs,
Dzīvot uz Tava vaiga,
Un izkust uz Tavām maigajām lūpām.

Es Tev atklāšu noslēpumu: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskākais nav acīm saredzams.

...iemāci man lidot,
kad spārrni ir salauzti...
...saproti mani,
kaut tas ir grūti...
...neaizej Tev to lūdzu,
...paliec ar mani,
kad neviena cita nav...

Kur draudzība sākas, to neteic neviens,
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.

bet...
bet pelēkas krāsas vairāk nav
ir tikai tukšums zaigojošs
kaitinošs...
bet...
bet nav vairāk smaida, nav smieklu
ir pilns asaru un naida...
bet...
bet man aiziet vēl negribas
gribas sagaidīt kaut ko
kaut ko nomierinošu
bet...
bet itkā vairs nebūtu nekā
bailēs pat gribas man kliegt....

T-burtu uzrakstu
E-klāt pielieku
V-prātā noturu
I-pasaku ko mīlu

Sieviete var visu, tikai dažas kautrējās...

Laiks apstājas ar skarbu piesitienu —
Nav rītdienas, ir tikai vēju balss.
Un kādai mīļai, labai sirdij
Nekad vairs nesāpēs, ne arī sals.

Mīlēt Tevi nenoguršu,
Aizmirst Tevi nespēšu,
Nepārstāšu rakstīt Tev
Kamēr atbildi nesagaidīšu!

Smejies un smejies, nesēro draugs,
Ja dzīve tev sapņus plosa un jauc!
Smejies un smejies, kas bijis — lai zūd,
Jo skaistākie brīži pēc tam vēl būs!

Ziemassvētku laiks...
Kad vārdi, ko vēlamies teikt,
Tiek rakstīti sirdī,
Kad atmiņas zūd
Ikdienas rūgtumu garša,
Kad atceramies būtisko...
Tas ir Ziemassvētku laiks,
(V. Zemītis)