Nejauši sveicieni
Apstākļi — šo vārdu cilvēki izdomājuši, lai varētu savas kļūdas, vājības, netikumus uzvelt kam citam.
Tavos svētkos vēlu Tev
To, ko savos vēlējos es sev;
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
Tu nezvani,tu neraksti
Es nezinu ko tu dari,
Kaut gan,ne es zinu,
nekad jau neko daudz tu neesi darijis.
Tu esi viens pats,kautgan citiem,
Tu izradi jautribu un prieku,
bet Tev ir skumji.
Tu saki"kas citiem par dalu",
bet ta nav.
Tu pats visu zaude,gan draugus,gan tuvakos,ta ir tu padoma.
Paslaik Tevi interese tikkai darbs,
bet ap tevi notiek tik daudz.
Atmosties tacu,tev jadara tas
pasam,jo es jau to nevaru
palidzet.Jo tas tev jadara pasam!!!!!!
Es zinu nāks diena,
kad laime tev savas rokas pretī sniegs,
kad tava seja smaidīs,
jo tavā sirdī būs mīlestība —
jūtas, kas paceļ debesīs!
Vispirms mēs esam jaunas, tad jaunas un skaistas, pēc tam tikai skaistas!
Bet bulvārī vien lapas krīt no zara
Un rotaļājas rudens saules stars.
Es zinu, draugs, pēc kāda kalendāra
Tev oktobrī ir sācies pavasars.
(O. Vācietis)
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk bomzis ar pudeļu maisu
Atnāca nolika priekšnamā kluci
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi! :D
Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.
(A. de Sent-Ekziperī)
Laime ir malduguns, kas cilvēkus saista... Tikai no tāluma viņa ir skaista...
Kā rudens lāse ziedu kausā,
Kas rīta vējā klusi mirdz.
Kā spoža zvaigzne debessmalā,
Lai tāda būtu Tava sirds!
Man ir skumji bez tevis...
es jūtu tikai tukšumu,
kas pārņem manu sirdi.
Kā gribētu es tevi ieraudzīt,
Lai saprastu vai paties esi.
Lai tu mani sajustu,
un tikai tad par mani spriestu..
tu zini manas jūtas, es to jūtu
bet ko jūti tu???
Lūdzu palūkojies uz mani,
Saproti, tas nebija nopietni.
Es zinu, ka tev meloju..
atdzīstu!! tas nebija labi...
bet citādu tu mani nemiletu
mani tu negribi tadu,
kāda esmu patiesībā..
tu mani vari ienīst,
bet atceries, es meloju tik
par pasauli....
es raugos tevi, un saprotu,
ka mili manu iedomu!!!
Griežaties dzirnaviņas
Daudz laimītes jāsamaļ,
Lai pietika visu gadu
Katru dienu dzīvojot!
Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas.
Vārda dienā Tev par prieku
Dāvinātu treknu slieku!
Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos tev es uzdāvināt.
Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūktošs dzimtās puses nieku,
Kas tavai sirdij prieku dāvāt var.
(Kornēlija Apšukrūma)
Ar vienu mīlestību mūžu nodzīvot-
To tikai retais prot
Ne tas, kurš zems un sīks,
Ne tas, kurš pieticīgs,
Ne tas, kurš šāvis pāri strīpai,
Bet tas, kurš iemīlējies
Līdz mīlestībai.
/L.Vāczemnieks/
Manas jūtas kā puķes, kas naktīs zied — tam zvaigžņu augstums un mēness baltums. Tu drīksti pa piena ceļu nākt un tās visas salasīt...
Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūkas!
Tici zvaigznēm debess tālē,
Kas virs tavas galvas mirdz,
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko saka sirds!
Reiz es mīlējos ar miglu
līdz saule mūs pieķēra!
Bučiņu tev došu
Ja man mīlsetību kārsi
Kad Valentīnā piecelšos
Tad tu manīm bučas dosi!
